Salacgrīvas osta
Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas Ziemeļu osta. Tā jau 1368.gadā vēstures avotos minēta kā Livonijas arhibīskapa osta. Jau sākot ar 19.gadsimta 2.pusi Salacgrīvas osta izveidojas par nozīmīgu lauksaimniecības ražojumu un kokmateriālu eksportostu Ziemeļvidzemē. Par aktīvu dalībnieci kravu pārvadājumu tirgū starp Eiropas valstīm tā kļuva 20.gs 90.gadu sākumā, kad no lokālas zvejas ostas tā kļuva par kokmateriālu, šķeldas un cita veida kravu eksporta ostu.
Salacgrīvas osta atrodas Rīgas jūras līča ZA malā Salacas upes grīvā, 100 km no Rīgas un 13 km no Latvijas un Igaunijas republikas robežas. Tās teritorija:
Salacgrīvā: zemes platība - 14.4 ha, ūdeņu platība - 28.6 ha
Kuivižos: zemes platība - 24.9 ha, ūdeņu platība - 6.4 ha.
Tuvākais ceļš līdz Salacgrīvas ostai ir VIA "Baltica" (attālums no ostas 300-400 m).
Salacgrīvas ostas kuģu kanāla navigācijas informācija:
Salacgrīvas ostas ugunsboja "P"
|
Koordinātes |
570 44.80’ N 240 17.78’ E |
|
Uguns raksturojums |
M0 (A)B. 10.2s 0.5+(0.5)+1.7+(7.5) |
|
Sektors |
3600 |
|
Augstums virs vidējā ūdens līmeņa |
2 m |
|
Redzamība |
3 j.j |
Ostas kanāls – garums - 3300 m, platums 70 m.
Ostas vadlīnija - 2520 3 - 720.3