Vides aizsardzība
124. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostā, ievēro 1973.gada, Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, un tās 1973.gada protokolu (MARPOL) un 1992.gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija), kā arī citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.
125. Kuģa kapteinis pēc kuģa ienākšanas ostā iesniedz ostas Kapteiņa dienestā kuģa atkritumu deklarāciju.
126. Pirms iziešanas jūrā kuģi ostas pieņemšanas iekārtās nodod:
126.1. visus uz kuģa radītos atkritumus;
126.2. visus kravas pārpalikumus no kravas tilpnēm, kas pēc kravas izkraušanas paliek pāri un ir jāaizvāc, ieskaitot kravas pārsegumus, balstus, paliktņus, apšuvuma un iesaiņojuma materiālus, saplāksni, papīru, kartonu, stiepļu un lenšu stiegrojumus.
127. Uz kuģa var palikt tikai neliels atkritumu daudzums - līdz 25 % no atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.
128. Kuģus, kuri veic regulārus un īsus reisus (piemēram, pasažieru prāmji, zvejas kuģi), ostas pārvalde, saskaņojot ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi, var atbrīvot no 129. punktā minētajām prasībām vai noteikt palielinātu atkritumu apjomu, kuru var atstāt uz kuģa pirms iziešanas no ostas. Lai kuģi atbrīvotu no 129.punktā minētajām prasībām, kuģa kapteinis ostas pārvaldē iesniedz iesniegumu, kurā norādīts:
128.1. osta, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;
128.2. cik bieži kuģis ienāk šo noteikumu 131.1.apakšpunktā noteiktajā ostā;
128.3. reisu ilgums;
128.4. atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpība.
129. Kuģu atkritumus sašķiro atbilstoši Vadības plānam darbībām ar atkritumiem.
130. Piestātnes apgādā ar atkritumu konteineriem vismaz triju veidu atkritumiem - sausajiem, pārtikas un naftas produktu saturošiem slaukāmiem materiāliem. Atkritumu konteinerus var izveidot kopēji vairākām piestātnēm. Visus atkritumu konteinerus marķē ar uzrakstiem latviešu un angļu valodās.
131. Ostas akvatorijā ir aizliegts izsūknēt aiz borta sateču ūdeņus no mašīntelpas, kā arī visus citus naftu saturošus maisījumus. Nosūknēšanas sistēmu ventiļi, ienākot ostā un izejot no ostas ir noplombēti. Aizliegts izgāzt aiz borta ūdeņus, kas rodas mazgājot klāju, kravas tilpnes, kā arī notekūdeņus, un izmest aiz borta jebkādus atkritumus.
132. Ostā uz kuģiem ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir slēgtās vai bioloģiskās attīrīšanas sistēmas. Ja tādu nav, tualetes ir aizslēgtas un noplombētas.
133. Pirms iebraukšanas Salacgrīvas ostā, kuģa kapteinis ziņo ostas kapteinim par jebkuru viņam zināmo naftas, naftu saturošo maisījumu vai citu kaitīgo vielu izplūdi Latvijas ūdeņos.
134. Kuģu un cita transporta apgāde ar naftu saturošiem produktiem ostas teritorijā ir atļauta tikai tad, ja komercsabiedrība, kas veic kuģu apgādi ar naftu saturošām vielām, ir noslēgusi līgumu ar ostas pārvaldi par šo darbu veikšanu. Vienlaicīgi komercsabiedrība iesniedz ostas pārvaldē Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktā kārtībā saskaņotu avāriju seku likvidācijas plānu.
135. Naftas, naftas saturošo maisījumu un citu kaitīgo vielu noplūde no kuģa aizliegta. Kuģa kapteinis vai cita persona, kas konstatējusi piesārņojumu vai tā draudus, nekavējoties par to ziņo aģentējošai firmai un ostas Kapteiņa dienestam, kurš turpmākās darbības veic atbilstoši ostas avāriju seku likvidācijas plānam.
136. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas piesārņojuma ir aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu vai tās produktus.
137. Salacgrīvas ostā ir aizliegts ienākt kuģiem ar kravu, kas satur radioaktīvās vielas (saskaņā ar starptautiskā jūras bīstamo kravu - IMDG kodeksa bīstamo vielu klasifikāciju - 7.bīstamības klase).
138. Ostā nedrīkst iekraut atkritumus un citas vielas izgāšanai jūrā Latvijas ūdeņos vai ārpus tiem. Ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad attiecīgas darbības tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.
139. Zaudējumus, kas radušies kaitīgo vielu izplūdes gadījumā no kuģa, sedz kuģa īpašnieks vai fraktētājs atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
140. Par vides aizsardzības noteikumu neievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes īpašnieks vai operators.
141. Par kravas nokrišanu ūdenī vai uz piestātnes kraušanas operācijas laikā ir atbildīgi kravu operāciju veicēji. Nokritušo kravu savāc kravas operāciju veicējs. Ja krava nokritusi no kuģa klāja pēc kravas operāciju veikšanas, par tās savākšanu ir atbildīgs kuģa kapteinis.